Kā veikt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību analīzi.

Uz ko analīzei jāatbild

Direktīvas 9. panta 1. punktā uzskaitīta informācija, kas darba devējiem jāsniedz. Analīze ir pabeigta, kad tā no vienas konsekventas datu kopas atbild uz visiem septiņiem punktiem.

1. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība.
2. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība papildu vai mainīgajos komponentos.
3. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības mediāna.
4. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības mediāna papildu vai mainīgajos komponentos.
5. To nodarbināto sieviešu un vīriešu procentuālā daļa, kuri saņem papildu vai mainīgos komponentus.
6. Nodarbināto sieviešu un vīriešu procentuālā daļa katrā darba samaksas kvartilē.
7. Nodarbināto vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība pa darba ņēmēju kategorijām dalījumā pēc parastās pamatalgas un papildu vai mainīgajiem komponentiem.

Pirmie seši rādītāji raksturo organizāciju kopumā. Septītais ir prasīgākais: tam vajadzīgas darba ņēmēju kategorijas, proti, jāsagrupē cilvēki, kuri veic vienu un to pašu vai vienādi vērtīgu darbu. Pirmajā analīzē lielākā daļa pūļu aiziet tieši šeit.

1. solis. Nosakiet tvērumu un pārskata periodu

Katrs ziņojums attiecas uz iepriekšējo kalendāro gadu. Termiņu un ciklu nosaka darba devēja lielums:

Pirms ķeraties pie datiem, atbildiet uz diviem jautājumiem. Pirmkārt, kura juridiskā persona ziņo: direktīva runā par darba devēju, tāpēc grupa ar vairākiem uzņēmumiem parasti veic atsevišķu analīzi katrai juridiskajai personai, kas ir darba devējs. Otrkārt, kurš tiek uzskatīts par darba ņēmēju: to nosaka valsts tiesību akti, un tiesību akts, ar ko direktīva tiek pārņemta, var noteikt, kurā datumā skaita darba ņēmējus, kā ņemt vērā pagaidu darbiniekus un atvaļinājumā esošos. Pierakstiet abus lēmumus. Jums jautās, kā tos pieņēmāt.

2. solis. Savāciet pilnīgus darba samaksas datus

Direktīva darba samaksu definē plaši. 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts aptver parasto pamatalgu vai minimālo algu, kā arī jebkādu citu atlīdzību naudā vai natūrā, ko darba ņēmējs saņem no darba devēja. Analīze, kas balstīta tikai uz pamatalgu, nav pilnīga.

• Pamatalga par pārskata gadu un tai atbilstošais līgumā noteiktais darba laiks, lai pilna un nepilna darba laika darba ņēmējus varētu salīdzināt vienādā bāzē.
• Papildu vai mainīgie komponenti: prēmijas, komisijas atlīdzība, piemaksas par virsstundu darbu, pabalsti, ilgtermiņa stimuli.
• Labumi natūrā, kuriem ir naudas vērtība, piemēram, dienesta automašīna vai dzīvoklis.
• Katra darba ņēmēja dzimums, kā tas reģistrēts.
• Amats, struktūrvienība, atrašanās vieta un citi atribūti, ko izmantosiet darba ņēmēju kategoriju veidošanai.

3. panta 1. punkta b) apakšpunkts definē darba samaksas līmeni kā ikgadējo bruto darba samaksu un attiecīgo bruto darba samaksu stundā. Pārbaudiet, kuru no tiem prasa ziņot jūsu valsts tiesību akti. Darba samaksa stundā ļauj salīdzināt nepilna darba laika darba ņēmējus ar pilna darba laika darba ņēmējiem, un tas ir svarīgi, jo vairumā organizāciju nepilna laika darbs starp sievietēm un vīriešiem sadalīts nevienmērīgi.

Lielākā daļa HR sistēmu šos datus var eksportēt kā izklājlapu. Pirms jebkādiem aprēķiniem pārbaudiet eksportu: vai netrūkst dzimuma vērtību, vai nav dublētu darba ņēmēju, vai ir ņemti vērā gada vidū aizgājušie un vai mainīgā darba samaksa nav uzskaitīta citā sistēmā. Kļūdas šajā solī nonāk katrā rādītājā. Vāciet tikai to, kas analīzei vajadzīgs: saskaņā ar VDAR tie ir personas dati.

3. solis. Izveidojiet darba ņēmēju kategorijas

3. panta 1. punkta h) apakšpunkts definē darba ņēmēju kategoriju kā darba ņēmējus, kas veic vienu un to pašu vai vienādi vērtīgu darbu un ir sagrupēti nepatvaļīgā veidā, pamatojoties uz 4. panta 4. punktā minētajiem dzimumneitrālajiem kritērijiem. Šie kritēriji ietver prasmes, piepūli, atbildību un darba apstākļus.

Ar amatu nosaukumiem un struktūrvienībām nepietiek. Divi dažādi nosaukumi var aprakstīt vienādi vērtīgu darbu, bet viens nosaukums var aptvert ļoti atšķirīgu darbu. Ierastais ceļš ir amatu novērtēšana: novērtējiet katru amatu pēc vieniem un tiem pašiem faktoriem un pēc tam amatus ar līdzīgu punktu skaitu sagrupējiet līmeņos. Katrs līmenis kļūst par darba ņēmēju kategoriju. Mūsu ceļvedī par vienādi vērtīgu darbu paskaidrots, kā to izdarīt, neieviešot no jauna vecos aizspriedumus.

Ja uzņēmumā ir darba ņēmēju pārstāvji, direktīva paredz, ka par kritērijiem vienojas ar viņiem. Iesaistiet viņus šajā solī, nevis tad, kad skaitļi jau ir zināmi.

4. solis. Aprēķiniet septiņus rādītājus

Direktīva atšķirību visiem rādītājiem definē vienādi: vīriešu un sieviešu darba samaksas starpība, izteikta procentos no vīriešu darba samaksas. Pozitīvs skaitlis nozīmē, ka vīriešiem maksā vairāk.

• Atšķirība pēc vidējās vērtības: (vīriešu vidējā darba samaksa − sieviešu vidējā darba samaksa) ÷ vīriešu vidējā darba samaksa × 100.
• Atšķirības mediāna: tā pati formula ar mediānu, t. i., darba samaksas līmeni, no kura raugoties puse grupas nopelna vairāk un puse mazāk.
• Atšķirības mainīgajā darba samaksā: tās pašas divas formulas, piemērotas tikai papildu vai mainīgajiem komponentiem.
• Mainīgās darba samaksas saņēmēju īpatsvars: to sieviešu un atsevišķi to vīriešu procentuālā daļa, kuri saņēmuši jebkādu papildu vai mainīgo komponentu.
• Darba samaksas kvartiles: sarindojiet visus pēc darba samaksas līmeņa, sadaliet sarakstu četrās vienāda lieluma grupās un norādiet sieviešu un vīriešu īpatsvaru katrā no tām.
• Atšķirība pa darba ņēmēju kategorijām: atšķirība pēc vidējās vērtības katrā kategorijā, atsevišķi pamatalgai un papildu vai mainīgajiem komponentiem.

Norādiet vidējo vērtību un mediānu blakus. Dažas ļoti augstas algas vidējo vērtību ietekmē daudz vairāk nekā mediānu, tāpēc abi skaitļi bieži stāsta atšķirīgus stāstus. Mūsu lapā par darba samaksas atšķirību analīzi ir aprēķina piemērs ar desmit izdomātām algām.

5. solis. Paskatieties aiz skaitļiem

Rādītāji atšķirību apraksta, bet neizskaidro. Katrā kategorijā, kurā ir būtiska atšķirība, noskaidrojiet, kāpēc tā radusies. Dažām atšķirībām ir objektīvi, dzimumneitrāli iemesli, kurus varat dokumentēt. Citām tādu nav, un tieši tās direktīva vēlas novērst.

Šeit noder koriģētā atšķirība: tā parāda, cik liela daļa no neapstrādātās atšķirības paliek pēc tam, kad ņemti vērā dokumentēti, dzimumneitrāli faktori. Tas ir diagnostikas rīks, nevis kaut kas, par ko ziņot rādītāju vietā. Mūsu ceļvedī par koriģēto un nekoriģēto darba samaksas atšķirību ar skaitļiem paskaidrots, ar ko tās atšķiras.

6. solis. Apstipriniet, ziņojiet un dalieties

9. panta 6. punkts nosaka, ka informācijas pareizību apstiprina vadība pēc apspriešanās ar darba ņēmēju pārstāvjiem, un dod pārstāvjiem piekļuvi jūsu izmantotajām metodēm. Saglabājiet ierakstu par to, kā iegūts katrs skaitlis: kuri dati, kura jūsu metodes versija, kuri lēmumi.

• Rādītājus a)–g) paziņo valsts iestādei, kas tos apkopo (9. panta 7. punkts).
• Rādītājus a)–f) varat publicēt savā tīmekļa vietnē (9. panta 7. punkts).
• Rādītāju g) – atšķirību pa darba ņēmēju kategorijām – sniedz visiem saviem darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem (9. panta 9. punkts).
• Darba ņēmēji, viņu pārstāvji, darba inspekcija un līdztiesības iestāde var prasīt paskaidrojumus, un jums saprātīgā laikposmā jāsniedz pamatota atbilde (9. panta 10. punkts).

7. solis. Rīkojieties, ja atšķirība ir 5 % vai vairāk

Ja sieviešu un vīriešu vidējā darba samaksa kādā darba ņēmēju kategorijā atšķiras par 5 % vai vairāk un jūs šo atšķirību nevarat ne pamatot ar objektīviem, dzimumneitrāliem kritērijiem, ne novērst sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas, 10. pants prasa kopā ar darba ņēmēju pārstāvjiem veikt kopīgu darba samaksas novērtējumu. Pamatojumu sāciet gatavot pirms ziņošanas, nevis pēc tās. Mūsu ceļvedī par kopīgu darba samaksas novērtējumu aprakstīts, ko tas ietver.

Biežākās kļūdas

• Tiek izmantota tikai pamatalga, neiekļaujot mainīgo darba samaksu un labumus natūrā.
• Amatu nosaukumi tiek izmantoti kā darba ņēmēju kategorijas.
• Nepilna un pilna darba laika darba ņēmēju gada darba samaksa tiek salīdzināta, nepārrēķinot to vienādā bāzē.
• Analīze tiek uzskatīta par izklājlapas uzdevumu, nepierakstot, kā iegūts katrs skaitlis.
• Darba ņēmēju pārstāvjiem tiek parādīti rezultāti bez metodes, uz kuras tie balstās.
• Darbs tiek sākts ziņošanas gada maijā.

Biežāk uzdotie jautājumi