Koriģētā un nekoriģētā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība.

Nekoriģētā atšķirība

Tā ir nekoriģētā atšķirība. Tā salīdzina visas sievietes ar visiem vīriešiem neatkarīgi no viņu darba. Tieši par to jāziņo saskaņā ar 9. pantu – pēc vidējās vērtības, pēc mediānas un pa darba ņēmēju kategorijām. Nekas netiek atskaitīts, neviens faktors netiek kontrolēts, un nekas netiek noņemts ar skaidrojumiem.

Tās stiprā puse ir tā, ka tā parāda pilnu ainu: ja sievietes ir koncentrētas zemāk apmaksātos amatos, nekoriģētā atšķirība to parāda. Tās ierobežojums ir tas, ka tā nevar pateikt, kāpēc.

Koriģētā atšķirība

Koriģētā atšķirība salīdzina sievietes un vīriešus, kuri ir līdzīgi tajos aspektos, kas pamatoti ietekmē darba samaksu: pēc veiktā darba vērtības un citiem dokumentētiem, dzimumneitrāliem faktoriem. Statistiski to bieži novērtē ar regresiju; vienkāršākos risinājumos tā ir atšķirība salīdzināma darba grupu ietvaros. Tas, kas paliek, ir tā atšķirības daļa, ko šie faktori neizskaidro.

Direktīva nedefinē koriģēto atšķirību un neprasa par to ziņot. Tā ir svarīga cita iemesla dēļ: ja darba ņēmēju kategorijā pastāv atšķirība, jums tā vai nu jāpamato ar objektīviem, dzimumneitrāliem kritērijiem, vai jānovērš. Koriģētā atšķirība ļauj pārbaudīt, vai jūsu pamatojumi patiešām iztur.

Aprēķina piemērs

Izdomāts uzņēmums ar desmit cilvēkiem divos līmeņos. Līmeņi iegūti amatu novērtēšanā, tāpēc visi viena līmeņa darba ņēmēji veic vienādi vērtīgu darbu.

Nekoriģētā atšķirība ir 27,4 %. Katrā līmenī sieviešu un vīriešu darba samaksa atšķiras ne vairāk kā par 2 %. Gandrīz visa atšķirība rodas no tā, kurā līmenī cilvēki atrodas: četri no pieciem vīriešiem ir augstākajā līmenī, četras no piecām sievietēm – zemākajā.

Vai tas nozīmē, ka problēmas nav? Nē. Tas nozīmē, ka problēma nav nevienlīdzīga darba samaksa par vienādi vērtīgu darbu viena līmeņa ietvaros. Problēma ir jautājums, kāpēc sievietes nenonāk augstākajā līmenī, un tas attiecas uz darbā pieņemšanu, paaugstināšanu amatā un to, kā amati vispār tika novērtēti. Nekoriģētā atšķirība ir tas skaitlis, kas šo jautājumu notur redzamu, un tāpēc direktīva to prasa.

Kura atšķirība izraisa kopīgu darba samaksas novērtējumu?

10. pants aplūko sieviešu un vīriešu vidējā darba samaksas līmeņa atšķirību darba ņēmēju kategorijas ietvaros. Ja tā ir vismaz 5 % un jūs to neesat ne pamatojuši ar objektīviem, dzimumneitrāliem kritērijiem, ne novērsuši sešu mēnešu laikā pēc ziņošanas, seko kopīgs darba samaksas novērtējums. Skatiet mūsu ceļvedi par kopīgu darba samaksas novērtējumu.

Tātad slieksni nosaka neapstrādāts skaitlis kategorijas ietvaros. Analīze par to, kas šo skaitli izskaidro, – būtībā koriģēts skatījums – ir veids, kā sagatavot pamatojumu. Iepriekš minētajā piemērā neviens līmenis nesasniedz 5 %, tāpēc neviens neizraisa novērtējumu, lai gan atšķirība visā organizācijā ir 27,4 %.

Slazdi, veicot korekciju

• Kontrolēt faktorus, kurus pašus ietekmē dzimums. Korekcija pēc nepilna darba laika vai karjeras pārtraukumiem var atšķirību izskaidrot, vienlaikus noslēpjot iemeslu, kāpēc tā pastāv.
• Izmantot faktorus, kurus nevarat dokumentēt. Pamatojumam jābalstās uz objektīviem, dzimumneitrāliem kritērijiem, un tas nozīmē pierādījumus: snieguma novērtējumu, aiz kura ir noteikts process, vai tirgus piemaksu, ko apstiprina tirgus dati.
• Uzskatīt mazu koriģēto atšķirību par analīzes beigām. Tā parāda, ka darba samaksa par salīdzināmu darbu ir konsekventa, bet neko nesaka par piekļuvi šim darbam.
• Ziņot koriģēto atšķirību rādītāju vietā. 9. pants prasa nekoriģētos skaitļus.

Kā mēs to risinām

Mēs ziņojam nekoriģētos rādītājus tieši tā, kā tos definē 9. pants. Līdzās tiem katrā līmenī aprēķinām koriģēto atšķirību, ņemot vērā dokumentētus, dzimumneitrālus darba samaksas atšķirību iemeslus, piemēram, HR apliecinātu snieguma novērtējumu vai ar pierādījumiem pamatotu tirgus piemaksu. Gandrīz nulles koriģētā atšķirība nozīmē, ka šie iemesli izskaidro starpību; liela – ka neizskaidro. Līmeņi iegūti amatu novērtēšanā, kas aprakstīta mūsu metodoloģijā.

Biežāk uzdotie jautājumi